Ogrēniešiem patīk “Marselīna”

Palielināt attēlu

Uz rakstnieces Annas Žīgures un viņas vīra soma Juka Rislaki autogrāfu vakaru Ogres kultūras centrā autogrāfu gribētāji lielākoties nāca ar jau iepriekš nopirktajām abu autoru grāmatām. Grāmatu galdā interesenti varēja iegādāties arī grāmatu “Marselīna”.

Pirms rakstīt autogrāfu, Anna Žīgure katram pajautāja vārdu un noskaidroja, vai autogrāfa gribētājs vēlas, lai grāmatā to ieraksta. Lielākoties lasītāji to vēlējās, dažam bija vienalga, bet dažs noraidoši purināja galvu. Vairāki lasītāji pēc autogrāfa devās, kad “Marselīnu” bija tikko iegādājušies.

Izdevniecības “Jumava” izdotās grāmatas “Marselīna” pirmais metiens Latvijā izpirkts ātri. Drīzumā klajā nākšot otrais metiens. Tā eksemplāri būtu atvesti arī uz Ogri, ja vien izdevniecības darbiniekus nebūtu pievārējusi gripa.
Savukārt dažs lasītājs uz tikšanos bija atnācis ar Jukas Rislaki grāmatu “Kur beidzas varavīksne” – par  Latvijas armijas komandieri un kara ministru Krišjāni Berķi un viņa dzīvesgaitām ar somieti Helmu Lehtonenu.

Gan Anna Žīgure, gan Juka Rislaki interesanti stāstīja par savām grāmatām, dzīvi, darbu. Ja Jukam aizmirsās kāds vārds latviski, Anna palīdzēja. Somu žurnālista latviešu valodas prasme ir ļoti laba – ja vajadzētu kārtot valsts valodas eksāmenu, viņš droši vien saņemtu augstāko vērtējumu.

Somi esot nerunīgi, bet, klausoties Juku Rislaki, to gan nevarētu teikt. Viņš stāsta daudz un laiku pa laikam arī pajoko, visos raisot smaidu.

Anna Žīgure stāsta par savu vecmāmiņu dzejnieci Elzu Stērsti un neslēpj, ka viņai bijis grūts mūžs, pārdzīvojot vīra dzejnieka Edvarta Virzas mūzas – te bijusi viena, te otra, te trešā… Elzai Stērstei vajadzējis lielu spēku, lai to izturētu. Tomēr, pateicoties viņai, Marselīnai, kā Edvarts Virza viņu sauca, arī tapuši dzejnieka un rakstnieka izcilākie darbi.

Elzu Stērsti 66 gadu vecumā izsūtīja uz Sibīriju. “Viņa uz Sibīriju brauca cauri Ogrei kupejvagonā. Latvijā atgriezās pēc pieciem gadiem ar ķermeņa kreisās puses paralīzi, jo pārcieta insultu. Tomēr vecmāmiņa katru dienu gāja, jo zināja – ja nekustēsies, būs vēl sliktāk. Viņa ir paraugs, kā ar garīgo spēku, ar gribu, gaišu pasaules uzskatu var paveikt ļoti daudz,” saka Anna Žīgure.